Papīrs vai tomēr e-dokuments?

10/03/2015 , 18:14
Mūsu vadītāja raksta laikrakstā „Diena” rubrikā „Uzņēmēja viedoklis” 10.03.2015 Iespējams, mans viedoklis nebūs populārs laikā, kad Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts par vienu no prioritātēm izvirzījusi...

Mūsu vadītāja raksta laikrakstā „Diena” rubrikā „Uzņēmēja viedoklis” 10.03.2015

Iespējams, mans viedoklis nebūs populārs laikā, kad Latvija kā Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts par vienu no prioritātēm izvirzījusi digitālo prioritāti, kuras uzdevums ir sekmēt elektronisko dokumentu apriti, tomēr varu apgalvot, ka valsts savā digitalizācijā aizgājusi pārāk tālu.

Ja elektronisko materiālu aprite valsts pārvaldē, kur faktiski visa infrastruktūra tās nodrošināšanai jau ir, būtu atbalstāma, tad četru un vairāk ekrānu (TV, dators, planšete, elektronisko grāmatu lasītājs, mobilais tālrunis u. c) ienākšana mājsaimniecībās ilgtermiņā nodara vairāk ļaunuma nekā sniedz pievienoto vērtību, un vismaz mājsaimniecību līmenī nepelnīti tiek aizmirsta drukātā informācija, kas kopumā ir nekaitīgāka videi, nemaz nerunājot par iespēju saņemt tieši sev adresētu vēstījumu.

Nemaz ne tik tālā senatnē ir laiks, kad uz katru mājsaimiecību bija tikai viens ekrāns, un tas pats – televizors – kalpoja desmit un vairāk gadu. Tagad, pieaugot gan informācijas apritei, gan iekārtu pielietojumam, ekrānu skaits mājsaimniecībā pieaudzis, tāpat kā enerģijas patēriņš to darbināšanai, turklāt tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka jau divu gadu veca ierīce tiek uztverta kā novecojusi un tiek uzskatīts, ka nepieciešams iegādāties jaunu.

Tomēr nekas no šīm ierīcēm kā galaprodukts netiek radīts Latvijā, arī dabas resursu mums tam nav, un, pērkot dažādas elektroniskās ierīces, mēs sildām nevis Latvijas, bet gan citu valstu ekonomiku. Elektronisko dokumentu aprite biznesā un valsts pārvaldē būtu atbalstāma un sekmējama, jo uzlabojas informācijas un tādējādi arī naudas aprites ātrums, bet indivīda līmenī mēs esam aizgājuši pārāk tālu – to pierāda pasaulē veiktie pētījumi par informācijas nesēju lietošanas ietekmi uz apkārtējo vidi. Jāatceras, ka ikviens materiāls, arī drukātais, pēc tā dzīves cikla beigām jāutilizē, un, kamēr papīrs vidē dabiski sadalās, viena dabā nonākusi baterija rada piesārņojumu viena kvadrātmetra platībā uz 100 gadiem, bet kopumā ES valstīs tikai viena trešdaļa nolietotā elektroniskā aprīkojuma tiek savākta atsevišķi un atbalstoši apstrādāta.
To, ka drukātais materiāls ir nekaitīgāks videi, pierāda zinātnieku veiktie aprēķini – oglekļa dioksīda emisijas, pavadot piecarpus minūšu internetā, atbilst krāsainas A4 formāta brošūras nodrukāšanai un piegādei uz mājām, bet interneta laikraksta ietekme uz vidi, ja tas tiek lasīts 30 minūšu dienā, ir tāda pati kā drukāta laikraksta ietekmei uz vidi.

Daudzi oponēs par papīra ražošanā izmantotajiem resursiem. Taču Latvija ir bagāta ar mežiem, kas ir papīra pamatizejviela. Turklāt te būtu vietā iebilst, ka papīrs tiek ražots no papīrmalkas jeb krūmiem, nevis daudzus desmitus gadu augušas augstvērtīgas koksnes, un patlaban Eiropā otrreizēji pārstrādā vairāk nekā 70% izmantotā papīra un kartona. Pateicoties ilgtspējīgai mežsaimniecībai, mežu platības Eiropā pieaug par 1,5 miljonu futbola laukumu lielu teritoriju gadā. Šobrīd Eiropā ir par 30% vairāk koku nekā 1950. gadā.

Par mums raksta žurnāls „IR” – Papīra sajūta

05/03/2015 , 18:12
Papīra sajūta – publikācija par “Drukātava” žurnālā IR drukātajā versijā, teksts ir atrodams šeit.

Papīra sajūta – publikācija par “Drukātava” žurnālā IR drukātajā versijā, teksts ir atrodams šeit.

SIA “Drukātava” par 30% palielinājusi apgrozījumu, sasniedzot 1,28 miljonus eiro

02/02/2015 , 18:11
Grāmatu un mainīgās drukas uzņēmuma SIA “Drukātava” apgrozījums 2014.gadā ir sasniedzis 1,28 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā 2014.gadā, bet uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem ir 85...

Grāmatu un mainīgās drukas uzņēmuma SIA “Drukātava” apgrozījums 2014.gadā ir sasniedzis 1,28 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā 2014.gadā, bet uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem ir 85 tūkstošu eiro apmērā, kas ir mazāka nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma provizoriskie darbības rezultāti 2014.gadā. Apgrozījuma pieaugums ir saistīts ar uzņēmuma darbības paplašināšanos un eksporta pieaugumu, savukārt peļņa ir mazinājusies, jo pērn ievērojami līdzekļi ieguldīti sertifikācijā, attīstībā, iekārtu iegādē un darbinieku apmācībā, tāpat paaugstinātas strādājošo algas.

Pērn uzņēmums nodrukājis vairāk kā 250 tūkstošus grāmatu, no kurām aptuveni 70% tika eksportēti, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm. Tāpat dažādu klientu uzdevumā SIA “Drukātava” ir sagatavojusi un nosūtījusi vairāk nekā 4,2 miljonus tiešā pasta sūtījumu – dažādus reklāmas materiālus, rēķinus un individuālus piedāvājumus. Savukārt saistītais uzņēmums “Izdevniecība Drukātava” 2014.gadā izdevusi 53 grāmatas, no kurām puse bija autorizdevumi (izdevniecība nodrošināja to tehnisko sagatavošanu un druku), bet otra puse – izdevniecības sagatavotās un izdotās grāmatas.

“Diemžēl mainīgās informācijas drukas segmentā tirgus pamazām mazinās, jo arvien vairāk klientu izvēlas rēķinus saņemt elektroniski, savukārt digitālajā grāmatu drukai es saskatu milzīgu attīstības perspektīvas un šis tirgus turpinās attīstīties, jo, samazinoties grāmatu tirāžām, pašizmaksa tradicionālajā drukāšanas tehnoloģijā aug, kamēr digitāli drukātu grāmatu viena eksemplāra cena paliek nemainīga”, norāda SIA “Drukātava” valdes loceklis Valdis Jirgens.

Diena: Valstij jāatbalsta grāmatu autori, bet izdevējiem jāprot pelnīt

22/01/2015 , 18:03
Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. SIA Drukātava izveidotājs un šefs Valdis Jirgens intervijā Magdai Riekstiņai Grāmatu izdošanu patlaban spēcīgi ietekmē moderno tehnoloģiju attīstība. Kādas, jūsuprāt,...

Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. SIA Drukātava izveidotājs un šefs Valdis Jirgens intervijā Magdai Riekstiņai

Grāmatu izdošanu patlaban spēcīgi ietekmē moderno tehnoloģiju attīstība. Kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās izmaiņas?

Grāmatu bizness Latvijā ir komplicēts. Latvijas Nacionālās bibliotēkas dati liecina, ka vidējā grāmatas tirāža Latvijā ir krietni zem 1000 eksemplāriem, tāpēc, lai piepildītu visas mūsu valsts grāmatnīcas, vajadzīgas daudzas un dažādas grāmatas.

Turklāt pēdējos gados izveidojusies situācija, kad cilvēkiem ir viegli sagatavot grāmatas izdošanai – paši maketē, paši gatavo vāka dizainu un rezultātā ļoti strauji attīstās tas, ko angliski dēvē par Selfpublishing un ko latviski varētu saukt par Katrs pats sev izdevējs segmentu. Šajā segmentā izdotās grāmatas pircēji grāmatnīcās bieži pat neredz, jo cilvēki vēlas savu darbu izdot grāmatas formātā tikai paši sev vai arī lai dāvinātu draugiem. Bieži arī dažādas biedrības sagatavo grāmatas, lai izplatītu tās savas biedrības biedru vidū. Kādreiz izdeva desmit grāmatu tirāžā pa desmit tūkstošiem eksemplāru katra, tagad izdod tūkstoti grāmatu tirāžā pa 100 eksemplāriem un liela daļa no šīm grāmatām pat neparādās tirdzniecībā. Grāmatas ļoti mazās tirāžās patlaban ir viens no straujāk augošajiem poligrāfijas nozares segmentiem, vismaz digitālās drukas segmentu vidū noteikti.

Šajā procesā nopelna uzņēmumi, kuri piedāvā digitālo druku?

Visticamāk, izdevniecībām, kuras strādā klasiski ierastajā stilā, bizness kļūst aizvien smagāks, bet pelna tipogrāfijas, kas specializējušās grāmatu izdošanā mazās tirāžās.

Grāmatas autors gan nenopelna, ja grāmata netiek pārdota, turklāt autoram varbūt pat jāiegulda sava nauda, lai apmaksātu, piemēram, digitālo druku.

Mana pieredze liecina, ka ir tādi grāmatu autori, kuriem mērķis vispār nav nopelnīt, viņiem svarīgākais ir, lai tikai grāmata tiktu izdota. Ir, protams, arī otra galējība – cilvēks domā, ja uzrakstīs un izdos vienu grāmatu, tad tūlīt kļūs bagāts. Tā nenotiek, vismaz Latvijā noteikti nenotiek.

Jūsuprāt, grāmatu tirāžas samazinās, jo cilvēki mazāk lasa grāmatas?

Jā, diemžēl cilvēki mazāk lasa grāmatas, bet vairāk laika un uzmanības velta interneta medijiem. Tā ir globāla tendence, nevis tikai Latvijai raksturīga iezīme. Domāju, ka grāmatu prestižs jāpaaugstina, jaunatni jāmudina lasīt vairāk. Protams, ir daudz jauniešu, kuri grāmatas lasa. Grāmatas lasošo cilvēku skaits jauniešu vidū gan nav tik liels kā bija XX gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, bet neesmu ļoti skeptiski noskaņots un negribu apgalvot, ka mūsdienu jaunieši vispār nelasa.

Grāmatu popularitātes mazināšanās skaidrojama ne tikai ar moderno tehnoloģiju popularitātes kāpumu, bet noteikti arī ar audzināšanu – daudzi jaunieši vispār nav redzējuši, ka vecāki brīvdienās sēdētu krēslā ar grāmatu rokās un lasītu, tāpēc arī jauniešiem neveidojas ieradums lasīt. Protams, moderno tehnoloģiju izplatībai ir arī pozitīva nozīme, un varbūt labi, ja jaunieši sāk lasīt evidē, izmantojot planšetdatorus vai elasītājus, un pēc tam sāk lasīt arī grāmatas papīra formātā. Konkrēti par Latviju runājot, interesanti gan ir tas, ka egrāmatas nemaz tik populāras nav.

Kā jūs to skaidrojat?

Lasīt egrāmatu vai lasīt papīra formātā izdotu grāmatu – tās ir gluži atšķirīgas izjūtas. Daudziem cilvēkiem vajag izjūtu, ko dod iespēja paņemt rokā papīra formāta grāmatu, apsēsties dīvānā, pie lampas un lasīt. Egrāmatām, protams, ir sava niša, jo tās ir ērti paņemt līdzi ceļojumos, piemēram, lasīt lidmašīnā, bet ne jau lasīt mājās, lai izbaudītu lasīšanas procesu. Mēs nesen veicām nelielu aptauju, kura parādīja – egrāmatu izvēlas tikai kādi 5% lasītāju, pārējie dod priekšroku grāmatai papīra formātā.

Iemesls tam, ka egrāmatas popularitātē atpaliek no papīra formāta grāmatām, varētu būt fakts, ka Latvijā ne egrāmatas, ne elasītāji nav lēti?

Tas varētu būt viens no iemesliem. Vēl jāņem vērā egrāmatu pirātisma problēma – izdevniecības nav ieinteresētas savas labākās grāmatas, kuras ir cerība lielā skaitā pārdot papīra formātā, sagatavot arī egrāmatas formātā, jo, pastāvot augstiem pirātisma riskiem, grāmata var parādīties internetā kā brīvi pieejama ikvienam, kurš vien to vēlas izlasīt.

Tātad egrāmatu aizsardzība pret hakeru uzbrukumiem nav pietiekami attīstīta?

Noteikti nav. Egrāmatas latviešu valodā, iespējams, retāk kļūst par pirātisma mērķi, jo, vērtējot pasaules mērogā, tādu lasītāju, kuri lasa latviski, nav īpaši daudz, bet egrāmatas valodās, kurās ir daudz lasītāju – piemēram, angļu valodā, ļoti bieži pirātisku darbību rezultātā tiek brīvi izplatītas internetā.

Kur velkama robeža – kad jāļauj cilvēkiem par brīvu lasīt grāmatas internetā un kad pret to jāsāk cīnīties?

Nevar gan noliegt, ka autortiesību jēdziens tiešām patlaban izplūst, jo daudz informācijas internetā bez maksas var iegūt pilnīgi legāli, bet pret datorpirātismu jācīnās jebkurā gadījumā. Iespējams, labs variants ir piedāvāt par brīvu lasīt grāmatas fragmentu un nodrošināt iespēju viegli, vienkārši, ātri un ērti pārējo grāmatu iegādāties par naudu.

Kā jūs vērtējat, literārie darbi, ar kuriem autori nāk uz jūsu izdevniecību, kļūst kvalitatīvāki vai tieši pretēji?

Visu laiku manuskriptu kvalitāte ir ļoti dažāda. Ir bijis tā, ka atnāk mazpazīstams autors ar ļoti labu grāmatu, kuru, visticamāk, nebūs iespējams pārdot lielā eksemplāru skaitā, jo autora vārds nav pazīstams, bet darba kvalitāte ir izcila, un bijis arī tā, ka atnāk autors ar darbu, par kuru jāsaka – 4. klases skolēns varētu sarakstīt labāku grāmatu.

Drukājat arī grāmatas, kuras nonāk veikalu plauktos, ne tikai tiek dāvinātas autora draugiem. Jūsprāt, grāmatas veiksmi tirgū nosaka tās saturs vai mārketings?

Būtiski ir abi jūsu minētie faktori. Tomēr bez laba satura labs mārketings nav iedomājams. Ja pilnīgi nepazīstams autors uzrakstīs ļoti labu grāmatu, tad to būs grūti pārdot un izdevējiem būs problemātiski atpelnīt ieguldīto naudu, tāpēc arī izdevniecībām pietrūkst naudas, ko ieguldīt vērienīgā mārketingā, lai stiprinātu autora vārdu kā zīmolu, ātri pārtulkojot grāmatu, piemēram, angļu valodā un sākot reklamēt ārzemēs. Tulkošana citā valodā gan var izrādīties risks. Lai kāds Latvijas vai citas nelielas valsts autors iegūtu plašu starptautisko atpazīstamību, pašam autoram un arī izdevējiem ļoti intensīvi jābraukā pa starptautiskajām izstādēm un literāriem pasākumiem un ciešā sadarbībā grāmata jāpopularizē dažādu valstu lasītājiem.

Ir grāmatu mīļotāji, kuri apgalvo, ka nopirktu mēnesī nevis, piemēram, vienu, bet piecas jauniznākušās grāmatas, ja grāmatu cenas būtu zemākas.

No pircēju viedokļa raugoties, grāmatas Latvijā ir dārgas, bet jāsaprot, ka cenā ietilpst gan grāmatnīcas liktais piecenojums, gan dažādi nodokļi, gan poligrāfijas izmaksas, gan atalgojums maketētājam, māksliniekam un arī pašam autoram. Pat nerunājot par peļņu, vienīgi domājot, lai varētu iztikt bez zaudējumiem, visi šie izdevumi jānosedz no 300–500 eksemplāru pārdošanas. Kā tad var nebūt augsta cena? Turklāt, ja salīdzina ar grāmatu cenām Rietumeiropā, Latvijā grāmatu cenas nemaz nav tik augstas.

Rietumvalstu iedzīvotājiem gan ir augstāka pirktspēja.

Jā, bet izmaksas par grāmatas izdošanu ir tādas pašas kā Latvijā, pieļauju, ka zemāki mūsu valstī ir vienīgi autoru honorāri, savukārt tirgotāju piecenojumi un pārējās izmaksas ir ļoti līdzīgas.

Kas Saeimai un valdībai būtu jāmaina normatīvajos dokumentos, lai jūsu pārstāvētā nozare varētu labāk attīstīties?

Normatīvajos dokumentos visumā viss ir kārtībā, lai cik paradoksāli tas arī izklausītos.

Jā, to, ka uzņēmējs saka – normatīvajos dokumentos viss kārtībā, tiešām reti gadās dzirdēt. Kā ar nepieciešamajām nodokļu izmaiņām?

Te gan es gribu uzsvērt, ka mūsu valstī darbaspēka nodokļu slogs ir smags, un starpība starp bruto un neto algu Latvijā ir ļoti liela. Vajadzētu panākt to, lai nodokļi būtu mazāki un paliktu vairāk naudas, ko ieguldīt attīstībā. Tieši darbaspēka nodokļi uzņēmumu finansiālo situāciju ietekmē vistiešāk. Kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, tā noteikti nav kritiskākais faktors grāmatu biznesā. Grāmatas pērk tie cilvēki, kuri tiešām vēlas lasīt, un, pat ja tiktu mazināts PVN, tad cenas sarukšana par dažiem centiem tos cilvēkus, kuri parasti par grāmatu iegādi neinteresējās, nepamudinās grāmatas pirkt.

Jūsuprāt, uz grāmatu izdošanu valsts mērogā jāskatās kā uz vienu no daudzajām uzņēmējdarbības nozarēm vai arī kā uz atbalstāmu kultūras jomu?

Uz grāmatu autoru darbu Latvijā noteikti jāraugās kā uz valstij atbalstāmu pasākumu, ja vien autoru darba rezultāts tiešām ir kvalitatīva vērtība. Uz poligrāfiju gan jāraugās kā uz biznesu. Ja valsts palīdzētu samaksāt autoriem honorārus par literārajiem darbiem, Latvijā noteikti būtu vairāk kvalitatīvu grāmatu un vairāk profesionālu rakstnieku, turklāt literatūras jomā apdāvinātiem cilvēkiem rastos lielāka interese savu talantu rakstniecībā realizēt.

Poligrāfija kā uzņēmējdarbība gan valstij nebūtu jāatbalsta. Pateicoties digitālajām tehnoloģijām, grāmatu mūsdienās iespējams nodrukāt precīzi tik lielā eksemplāru skaitā, cik tirgus pieprasa. Vairs nav tie laiki, kad bija jārisina problēma, ko darīt ar tūkstošiem tādu grāmatu eksemplāru, kas gadiem mētājas noliktavās, jo šīs grāmatas neviens negribēja pirkt. Šobrīd zūd nepieciešamība pēc milzīgām noliktavām, un zūd nepieciešamība rīkot grandiozas atlaižu akcijas, lai censtos grāmatas izpārdot par vienu eiro vai pat piecdesmit centiem.

Mēs sadarbojamies arī ar vairākām izdevniecībām un piedrukājam nelielā eksemplāru skaitā bestsellerus, kuri pirms dažiem gadiem tika pirkti lielā skaitā, bet patlaban vēl neliela interese par tiem saglabājusies, tāpēc nepieciešams grāmatas piedrukāt mazā eksemplāru skaitā. Mēs sadarbojāmies arī ar daudzām ārzemju izdevniecībām, kam drukājam grāmatas. It īpaši intensīvi drukājam grāmatas Skandināvijas tirgum.

Ar ko Skandināvijas tirgum ir interesanta grāmatu drukāšana Latvijas tirgū? Ar zemāku cenu?

Nē. Lai cik paradoksāli tas būtu, Latvijā modernās poligrāfijas joma ir daudz attīstītāka nekā Skandināvijā. Mēs Latvijā pareizajā brīdī esam gājuši uz priekšu un modernizējuši nozari. Skandināvijas uzņēmumi mēģina ielekt digitālās drukas risinājumu vilcienā, bet pilnībā tas vēl nav paveikts. Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā vispār ir diezgan konservatīvi un tāpēc nokavējuši iespēju izmantot modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Interesanti, ka Skandināvijas tirgū mēs nekonkurējam ar vietējiem uzņēmumiem, bet gan ar igauņu, poļu un vācu uzņēmumiem. Vietējo – skandināvu – uzņēmumu segmentā mums ir tikai viens nopietns konkurents Dānijā.

Jau ap 2009. gadu izskanēja viedoklis, ka digitālā druka grāmatām paliks kā nišas produkts. Patlaban parādās pretēja tendence – drīzāk klasiskā tipogrāfijas metode kļūs par nišas produktu. Digitālās tehnoloģijas grāmatu biznesā attīstās ļoti strauji, un pieļauju, ka patlaban Latvijā gandrīz neviena grāmata netiek drukāta tirāžā, kas lielāka par 3000–4000 eksemplāriem. Pat Skandināvijā nav daudz tādu grāmatu, kas tiek drukātas lielākā tirāžā kā 3000–4000 eksemplāri.

Daudzi dažādu nozaru Latvijas uzņēmēji teikuši, ka ieiet Skandināvijas tirgū ir grūti.

Jā, tā ir. Kad nodibinājām Drukātavu, vispār nedomāju, ka mēs strādāsim ārvalstu tirgos. Es uzskatīju, ka grāmatu drukāšana mazās tirāžās ir ļoti lokāls bizness, bet notika tā, ka viens mūsu klients tepat Latvijā ieteica mūsu uzņēmumu saviem draugiem Zviedrijā, un zviedru uzņēmēji pirmie mūs uzrunāja, nevis mēs zviedrus. Protams, ar to vēl saruna nesākās. Mēs sagatavojām tā dēvētās testa partijas, nosūtījām zviedriem, viņiem mūsu darbs šķita kvalitatīvs, un tad sākām sadarbību. Tagad mēs 70–80% no nodrukātā eksportējam uz Skandināviju. Nevaru noliegt to, ka Ziemeļvalstīs uzrunāt jaunus klientus ir grūti. Sadarbības izveidošana var prasīt pat divus gadus, bet, ja reiz par sadarbību izdodas vienoties, tad pazaudēt klientus ir tikpat grūti kā iegūt. Lai skandināvu uzņēmējs pārtrauktu sadarbību, jābūt ļoti nopietniem iemesliem. Mazliet lētāks piedāvājums vai emocionāli apsvērumi nemudinās skandināvu uzņēmēju mainīt biznesa partnerus. Tur ļoti raksturīga ir patstāvība sadarbībā. Zviedrijā mūsu uzņēmumam šobrīd ir būtiska tirgus daļa, mēs strādājam arī, lai attīstītu darbību Somijas tirgū. Pirmās iestrādes ir arī Norvēģijas tirgū.

Kāda būs situācija izdevējdarbībā un poligrāfijā šā gada laikā?

Ceru, ka veiksmes stāsts turpināsies un mēs savas pozīcijas Skandināvijas tirgū nostiprināsim. Domāju, ka Latvijas tirgus kļūs vēl atvērtāks digitālajām tehnoloģijām un ka aizvien vairāk ārvalstu izdevniecību gribēs izmantot mūsu valstī pieejamos drukāšanas pakalpojumus.

***

SIA Drukātava

Īpašnieki: Valdis Jirgens (75%) un Ināra Baumane (25%).

Ierakstīta Komercreģistrā: 18.05.2005.

Galvenie darbības virzieni: Grāmatu izdošana un cita veida izdevumu iespiešana. SIA Drukātava izdevusi un drukājusi gan daiļliteratūru, gan lietišķo un populārzinātnisko literatūru, kā arī informatīvus prospektus, vizītkartes, rēķinus, personalizētas vēstules, līgumus un paziņojumus. Latvijā klientu vidū ir Latvenergo, Lattelecom, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Sporta akadēmija, Banku augstskola, koledžas, institūti, izdevniecības.

Strādā arī Skandināvijas tirgū.

Valdes loceklis: Valdis Jirgens

Dabinieku skaits (2013. g.): 12

Apgrozījums (2013. g.): 986518 eiro

Peļņa (2013. g.): 120836 eiro

Avoti: Lursoft datubāze, SIA Drukātava

Magda Riekstiņa
Diena

Aptauja: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju lasa vairāk kā divas stundas dienā

15/12/2014 , 18:03
Vairums jeb 67% Latvijas iedzīvotāju kā pamata avotu lasīšanai izvēlas drukātās grāmatas un tikai 10% dod priekšroku elektroniskajam formātam, bet pārējie dažādus īsus tekstus lasa elektroniskā formātā, bet garākus...

Vairums jeb 67% Latvijas iedzīvotāju kā pamata avotu lasīšanai izvēlas drukātās grāmatas un tikai 10% dod priekšroku elektroniskajam formātam, bet pārējie dažādus īsus tekstus lasa elektroniskā formātā, bet garākus ērtākai lasīšanai izdrukā. Turklāt 45% aptaujāto atzīst, ka mūsu saspringtajā un informācijas pārbagātajā ikdienā lasīšanai spēj veltīt vairāk kā divas stundas dienā, liecina SIA “Drukātava” interneta vidē veiktā aptauja par lasīšanas paradumiem.

“Patīkami pārsteidz dati, kas parāda, ka gandrīz puse respondentu dienā lasīšanai velta vairāk kā divas stundas. 29% aptaujāto lasa no pusstundas līdz stundai, bet 32% vairāk kā stundu dienā. Turklāt diennakts stunda nav būtiska – 52% aptaujāto izmanto jebkuru brīvu brīdi, lai pilnveidotu sevi, savukārt 32% iedzīvotāju šim vaļaspriekam nododas pirms gulēt iešanas”, aptaujas datus komentē SIA “Drukātava” valdes loceklis Valdis Jirgens.

Lielākā daļa lasītāju jeb 32% aptaujāto izvēlas daiļliteratūru. Savukārt tūlīt iezīmējas tehnoloģiju spiediens uz tradicionālo lasāmvielu. Par otru populārāko lasāmvielu atzīti interneta raksti un ziņas. Savukārt tam seko 12% respondentu, kas atzīst, ka visbiežāk lasa draugu rakstīto sociālajos tīklos. Šādu tendenci var skaidrot arī ar mūsdienu straujo dienas ritmu un sabiedrības vēlmi informāciju iegūt ātrāk un vienkāršāk.
Jautāti par iemesliem izvēlēties lasīt grāmatas un tekstus elektroniskajā formātā, visbiežāk atbildēts, ka citādā formātā konkrētie teksti nav pieejami, īpaši tas ir attiecināms uz mācību un zinātnisko literatūru. Zinot šo problēmu, SIA “Drukātava” ir izveidojusi grāmatu sēriju “Mācību un zinātniskā literatūra” un izsludinājusi akciju “Izglāb manuskriptu”, ar to vēloties pievērst uzmanību tam, ka vēl joprojām ir jomas, kurās latviešu valodā profesionālās literatūras faktiski nav vai tā ir novecojusi, bet jaunas grāmatas netiek izdotas finansējuma trūkuma dēļ. Tādēļ virknei autoru nav interese rakstīt jaunus darbus, jo jau iepriekšējie nav ieraudzījuši dienasgaismu grāmatas veidā.

Paldies par iespēju izdot pašai savu grāmatu. Ar grāmatām esmu ļoti apmierināta. Īpašs paldies maketētājai Ingai Apsītei. Mums izveidojās laba … vairāk "…"

The book boxes arrived safely and promptly on time, very good service, thank you!

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE

SIA “Drukātavas” kolektīvam milzīgs paldies par kvalitatīvi veikto darbu. Īpaši patīkama sadarbība izveidojusies ar projektu direktori Laimu Baumani. Vienmēr laipni … vairāk "LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE"

APGĀDS ARTE

Drīz jau būs 10 gadi, kopš sadarbojamies ar Drukātavu, un varu teikt tikai labus vārdus. Savulaik Drukātavu izvēlējāmies kā vienu … vairāk "APGĀDS ARTE"

I will wait for the cover, thank you for sending it first. This is really good service, just what I … vairāk "…"

It’s a big help to me that you answer to my mails always so quickly.

LU APGĀDS

Jau vairāk nekā piecus gadus veiksmīgi sadarbojamies ar SIA Drukatava, kas mums kvalitatīvi un ātri nodrukā gan vizītkartes, daudzveidīgus informatīvus … vairāk "LU APGĀDS"

I got the books! They are really good looking and the spiral binding is perfect!

Ļoti labs serviss un apkalpošana 🙂 ! Pat ja Latvijas pasts sastrādā kādus nedarbus Jūs tiksiet pie savām kārotajām grāmatām … vairāk "…"

After 30 years of research I had Drukatava print a book of my family history. The result is magnificent, very … vairāk "…"
Visas atsauksmes